Jāņi un Līgo svētki

Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko visas nakts garumā latvieši pavada ar jautrām dziesmām un dejām. Droši vien nekur citur pasaulē vasaras saulgriežus nesvin tā, kā Latvijā.
Līgo svētkiem ir patiesi tūkstošgadīga vēsture, tie ir seni tautas svētki.

Lai gan vasaras saulgriežu diena ir kopīga un tās svin arī citas tautas, bet Latvijā naktī no 23. uz 24. jūniju cilvēki slavē Jāņa auglības dievu. Šī diena tika uzskatīta par maģisku sagatavošanos nākamajai ražas novākšanai. Ikviens latvietis labprāt svin savu kalendārā norādīto vārdadienu. Tās ir gandrīz tikpat populāras un plaši svinētas kā dzimšanas dienas. 23. jūnijā vārda dienu svin Līga, bet 24. jūnijā – Jānis. Pieņemts uzskatīt, ka latviešiem diena pirms Jāņiem jau kopš seniem laikiem tiek turēta īpašā ievērībā, jo tā tiek saukta par Zāļu dienu. Šajā dienā ievāktām zālēm un saknēm piedēvēja sevišķi dziedniecībai noderīgas īpašības.

Svētku svinēšana saistīta ar zemkopību, zemes auglības un saules kultu. Svinības sastāv no trim stadijām:
Tikšanās, Līgo sasaukšana.
Svinības.
Līgojamais laiks iesākas tā divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedz Jāņu priekšvakarā un pastāv līdz Pētera dienai.

Līgo svētki Latvijā tika svinēti vienmēr, bet pēdējos gados Rīgā radās laba tradīcija rīkot tautas pastaigas tieši pilsētas centrā, Daugavas krastmalā. Protams, papardes ziedu šeit neatradīsi, bet ļoti jauki pavadīt svētkus draudzīgā kompānijā.
Neatņemamas Līgo svētku tradīcijas ir rotāšanās ar jāņuzālēm, vainagu pīšana, alus gatavošana un dzeršana, lekšana pāri ugunskuram.
Galvenais, lai alus būtu garšīgs, jo Līgo svētki nav iedomājami bez kādas pudeles alus!

Jānis latviešu mitoloģijā ir dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība, Līgo svētki tiek svinēti vasaras sākumā. Lai viss zied un aug, lai rudenī ir laba raža. Latvieši rudens ražas novākšanu agrāk vienmēr atzīmējuši ar svinībām, kuras sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos.

Tradicionāli Jāņu nakti pieņemts pavadīt ar dziesmām, un dejām, pīt ziedu vainagu un dedzināt ugunskuru, meklēt papardes ziedu.

Papardes zieda meklēšana ir viena no skaistākajām Jāņu nakts tradīcijām — tautas ticējumi vēsta, ka šis zieds uz īsu brīdi uzzied tikai Jāņu naktī ap pusnakti. Tautas ticējumos papardes zieda atrašana saistīta ar labklājības un svētības iegūšanu. Cilvēki ticēja, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks. Arī vainagu vīšanā izmantoja dažādus ziedus, arī ozolu lapas. Vainags, no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Ozolu vainagi tika doti puišiem un saimniekam. Ozolu vainags, ko liek Jāņa tēvam galvā, sola zirgu, arī bišu svētību.